Menüü

Blogs

Dūmu pirts attīra gan miesu, gan garu

Igauņu rakstnieks Valdurs Mikita (Valdur Mikita) reiz ir teicis, ka somiem ļoti svarīga kopīgās identitātes daļa ir sauna, savukārt igauņiem dažādos apvidos kopienas tradīcijas visnotaļ atšķiras. Tomēr “melnā pirts” pilnīgi noteikti ir viena no igauņu senākajām tradicionālajām vērtībām, un Igaunijā to vēl šodien ir tūkstošiem, turklāt aktīvā lietošanā. Veru apriņķī (Võrumaa) dūmu pirts jeb vietējā dialektā savvusann ir pat tik izplatīta, ka pirms kādiem gadiem tā tika iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.

  

Fotogrāfijas: Elin-Saskia Silm

Ar dūmu pirti ir mazliet sarežģīti. Šai pirtij vajag laiku. Laiku pirts iekurināšanai, sagatavošanai un baudīšanai. Dūmu pirts neiederas šodienas saspringtajā dzīves ritmā, kur pirts iedarbināšanai pietiek ar mobilā telefona īsziņu un ātra pasēdēšana uz lāvas kulminējas ar aukstu alu. Dūmu pirtij šāda steiga nepiederas. Gluži pretēji – dūmu pirts piedāvā iespēju mazliet apstādināt laiku un papildus miesai parūpēties arī par dvēseli.

Viena no daudzajām Veru apriņķa dūmu pirtīm atrodas Paidras ciemā (Paidra küla). Pirts saimniece Kairi Āspere (Kairi Aaspere) ir nodevusies dūmu pirts tradīciju kopšanai un saglabāšanai un vada interesentiem pirts rituālus.

“Es gan negribu lietot vārdu “rituāls”. Es uzturu pirts tradīcijas,” viņa tūdaļ izlabo.

Kairi piederošā vairāk nekā simt gadu vecā dūmu pirts atrodas no vectēva mantotā sētā, un arī šai pirtij ir savs stāsts. Sākotnēji tā atradās kaimiņu sētā, bet, kad ģimene iegādājās kaimiņos esošo “Peivora” (Päivora) saimniecību, Kairi pārvietoja pirti pie dīķa sava vectēva sētā. “Man šķita, ka šeit tai ir īstā vieta, jo arī senāk šajā vietā ir bijusi dūmu pirts,” viņa pamato.

Ceļā uz dūmu pirti Kairi piedzīvojusi dažādus līkločus. Savos meklējumos viņa atklāja, ka pašu mantotās tradīcijas igauņiem nogrimušas aizmirstībā. Skolojoties pie igauņu kultūras mantojuma aktīvista Mika Sarva (Mikk Sarv), viņa sajuta vēlmi būt tuvāk dabai un savām saknēm caur senču spēku. Tā kā viņas klasesbiedrs ir pazīstamās Veru apriņķa dūmu pirts tradīciju kopējas Edas Vērojas (Eda Veeroja) dēls, Kairi reiz gadījās piedalīties pēršanās apmācībā. Kopš tā brīža viņai sākās domas par savu dūmu pirti.

Sveicini pirti!

Kairi ļauj sevi droši saukt par pirtssievu un īsumā apraksta pirts paražas. Pirtī iešana sākas jau ar pirts kurināšanu, kad pirtssieva ieiet pirtī, sveicina krāsni, akmeņus un lāvu un izstāsta, kas nāks pērties.

Pirtī negāja vien mazgāties vai, piemēram, atkopt ķermeni pēc fiziski smaga darba; pirts iezīmēja arī kaut kā noslēgumu un jaunas lappuses sākšanu. Mūsu senči negāja ceturtdienā pirtī tāpat vien, bez iemesla. Ceturtdiena senajiem igauņiem bija svētā diena.

Pirtī negāja tikai vienkārši ķermeni sakopt. Gāja arī tad, kad bija piemeklējušas nopietnas veselības problēmas vai arī personīgas dabas lietas, pirtī nodarbojās arī ar buršanos. Arī Kairi pieredzē ir gadījumi, kad pirts apmeklētāji uzrāpjas uz lāvas un noskaita viņai priekšā, ko vēlas: bērnu, jaunu darbu un nez ko vēl.

“Gluži tā tās lietas nestrādā, lai gan smieklīgi ir tas, ka esmu vēlāk dzirdējusi, ka patiešām cilvēka dzīvē ir kaut kas mainījies, tomēr drīzāk tas skaidrojams ar cilvēka vēlmi sevī pašā kaut ko mainīt,” viņa stāsta.

Iešanai pirtī ir vairāki posmi. Pirmajā etapā tiek izsvīsti moku un pūļu sviedri, ko ar remdenu ūdeni noskalo. Tādējādi atbrīvojamies no spriedzes. Pēc pirmās izsvīšanas vēl aukstā ūdenī neiet, tas aiztaisa poras.

Pēc elpas ievilkšanas kāpj no jauna uz lāvas, un tad sākas attīrīšanās. Kairi šeit lieto sāli un medu, lai gan vecos laikos ķermeni ieberzēja ar smiltīm, mālu vai kūdru – ne sāls, ne medus nebija izšķiešanai pirtī. Pēc tam sāk pēršanos.

Kad esam gana pērušies un metuši garu, varam mierīgi atlaisties un pateikties sev, pirtij, pirts kūrējiem un senčiem.

Pēc Kairi teiktā vidējais pirtī iešanai veltītais laiks ir trīs stundas, lai gan dažiem pirts prasa vairāk, dažiem – mazāk laika. “Šodien cilvēki ir ļoti iespringuši, bet pirtī notiek garīga un fiziska atslābināšanās, kā rezultātā ļaujam sev patiesi atbrīvoties,” viņa dalās pārdomās.

Kairi labprāt nodod tālāk savas zināšanas dūmu pirts lietās visiem interesentiem. Ja gribi piedalīties Kairi dūmu pirts pasākumā, ar viņu var sazināties pa e-pastu kairi.aaspere@gmail.com, savukārt vairāk par dūmu pirti vari lasīt vietnē: https://www.puhkaeestis.ee/et/paivora-talu-suitsusaun